Eiropas atbalsts

Tikai līdz 2020. gadam būs pieejams ES atbalsts un zinot, ka gadi skrien kā stirnas, tad šis ir pēdējais lēciens, kad var paspēt izmantot finansējumu. Tā nu es 2016. gadā saņēmu dūšu un  uzrakstīju projekta pieteikumu.  Jāsaka liels paldies Mārtiņam, konsultantiem, padomdevējiem un visām citām mūzām, jo pirmo reizi izburties cauri papīriem un izprast pašu procesu ir laikietilpīgi. Rakstot otro reizi noteikti būtu krietni vieglāk, kā jau visu darot otrreiz.  :) Mans projekta nosaukums ir “Darbnīcas modernizācija”. Tiešām  modernizēju darbnīcu, jo savas senās “Singer” šujmašīnas  no 1940.tajiem aizstāju ar industriālo spēka zirgu “Juki”, kā arī nelaiķa datora vietā nāca cits. Tagad  sagatavot izklājumus drukai nebūs spīdzinoši lēni.  Projekta rakstīšanā un vēlāk atskaišu nodošanā ieguldītais darbs viennozīmīgi ir tā vērts, jo var saņemt pat 70% atbalsta. Tas tiešām ir liels atbalsts un grūdiens nākamajam solim. Priecē, ka projektu var iesniegt elektroniski. Un  LAD mājas lapā var sameklēt nolikumus. Iesaku arī Tev!

Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē

Izstāde Boloņā – āda un furnitūra

Šī gada martā devos uz Itāliju, lai iegūtu jaunus kontaktus, iespaidus un pieredzi. Katru gadu Boloņā notiek Lineapelle izstāde veltīta ādai un furnitūrai. Deviņos lielos paviljonos izstādījās 1101 ražotāji un visu trīs dienu laikā apmeklēja zem 20 000 apmeklētāju.

Italija_2014__99

 

Nokļūšana līdz pašai izstādei ir samērā vienkārša. Mēs lidojām līdz Milānas Bergamo lidostai, tālāk veda shuttle bus 5 € vētībā līdz pašai Milānasdzelzceļa stacijai. Itālijā dzelzceļa sistēma ir attīsta un pārdomāta, ka cilvēkam no dziļiem Latvijas laukiem nebija nekādu problēmu pārvietoties. No Milānas uz Boloņu vilcieni kursē ļoti bieži, piedevām var izvēlēties trīs dažādas klases transporta līdzekļus. Trešā klase maksā 15,95€ par 3h garu braucienu pieveicot 250 km, otrā 33€ (2h), savukārt traukšanās ātrvilcienā sākot no 40,00 € (1 h). Katrs var izvēlēties sev atbilstošo, mēs iemēģinājām gan 3. un 2. klasi, ātrvilcienu atstājām citai reizei. Sabiedriskais transports uz pašu izstādi kursē bieži.

Italija_2014__77

Italija_2014__285
 

 

Izstādes apmeklējums sākas ar trendu zāli, diemžēl kur nevarēja fotografēt izstādītos jaunumus. Apmeklētāji cieši drūzmējās pie galdiem piestiprinātajiem ādu gabaliem, kur savos blociņos pierakstīja ražotājus un viņu lokāciju paviljonos. Grūti pat definē kādu kopēju iezīmi jaunajam sezonām, jo izstādītas bija tik dažādas. Akcenti tiek likti uz dažādām perforācijām, ādas apdrukām, spīdīgām lakādām (glamūrādām), kā arī kaut kas no dabiskajiem motīviem, lai gan gribētos vēl vairāk redzēt. Daudzas ādas lika vien pabrīnīties par neparasto apstrādes veidu. Tiesa  ražotāji ir ieinteresēti pārdot lielos apjomos un bieži vien minimālie pasūtījumi mazam censonim ir nepaceļami

Italija_2014__103

Italija_2014__111

 
Komplekss ir milzīgs un piedāvājums ir neaptverams. Iesaku jau mājās sagatavoties un pārdomāt, kas ir nepieciešamas un sagatavot ādas paraugus salīdzināšanai. Kā arī noteikti kaudzi ar vizītkartēm un citiem uzskates materiāliem.

 
IMG_0359 IMG_0363 IMG_0364

 
Jāsaka, ka furnitūra un ādas ir tendētas uz kurpju un somu ražotājiem. Katrs dalībnieks savu stendu ir iekārtojis savādāk, domājot par iekārtojumu un noformējumu. Mani pārsteidza stendu dažādība un izturētā stila sajūta. Mēs pavadījām 7h skrienot caur paviljoniem, zinot to ko meklējam, bija vienkāršāk atlasīt stendus kuros iegriezties. Parasti sākot sarunu notiek apmaiņa ar vizītkartēm. Stenda pārstāvis veltīja laiku sarunai un paraugu sagatavošanai.  Atlika vien norādīt uz ādas gabalu un stenda saimnieks ar šķērēm nošņāps vajadzīgo paraugu, pieskavojot pie papīra un pierakstot artikulu, cenu un citu nozīmīgu informāciju. Svarīgi noteikti ir pajautāt par minimālajām tirāžām. 
Ar color cards diezko pirmajā dienā ražotāji nemētājās un dabūju tikai pāris paraugus. Tie, kas solījās nosūtīt pa pastu joprojām nav ar mani sazinājušies, itāļi ir nesteidzīgi.

 
IMG_0383 IMG_0395 IMG_0400 IMG_0408 IMG_0422



Italija_2014__107
Italija_2014__109

 

Florencē pirms staigājot tūristu takas, devāmies uz ādas iztrādājumu ražotni Pierotucci. Florences paša nomale nebija šķērslis, lai aizkultos uz turieni ar sabiedrisko transportu, noteikti bija tā vērts. 

 
Italija_2014__180 Italija_2014__176 Italija_2014__174 Italija_2014__171 Italija_2014__168 Italija_2014__165

Italija_2014__169 Italija_2014__171 Italija_2014__172 Italija_2014__175 Italija_2014__181

 

Viennozīmīgi ir vērts aizbraukt, ja vēl darba lietas var apvienot ar atpūtu.

 

 

 

 

Filmiņa

Esmu pieķērusi sevi, ka bildes, kas uzņemtas ar analogo kameru šķiet tādas vērtīgākas un īpašākas. Sabildētais no pērnā gada. Nozīmīgs brauciens bija uz SERDE Aizputē, kur būvējām paši savas pinhole kameras, attīstījām bildes un izbaudījām viens otra kompāniju. Pārējie kadri iemūžināti Meņģeles laukos, šogad labošos un sabildēšus mājiniekus.

Abele

Lila mazina

Majas Aizpute

Palodze

Pasbilde Aizpute

Serde 2

Serde

Ugunspukes

Volfins pie upes

Volfins un bezcels

Volfins un sniegs

Volfs un Lila_ugunspukes

Pavadītais 2013

Zinu, ka neesmu neko publicējusi, šeit blogā, jau pusgadu. Tā jau nav, ka nav nekas rādāms un stāstāms, laikam jau tie projekti paliek lielāki un apjomīgāki…

Maza atskaite sev un jums par to ko esmu izdarījusi, vismaz kāda redzama daļa no darba, kurus var uzskatīt par nosacītiem sasniegumiem. Ir bijušas arī tikpat daudz izgāšanās un neizdošanās. Mans moto – mācīties darot!

Man šis 2013. gads sākās ar lielām pārmaiņām privātajā dzīvē un daļēji arī to ietekmē janvārī sāku šūt. Manā rīcībā nonāca 1911. gada Singer rokas šujmašīna, iepriekš man nebija nekādas iemaņas darbā ar šujmašīnām, ja vienīgi pamatskolā iegūtās un, tad man tas riebās. Piesēdāmies kopā ar vecmāmiņu pie senā darba zirga, bet pat viņa īsti nemācēja šujmašīnu savaldīt un garo laiviņu redzēja pirmo reizi. Protams, talkā nāca internets un liels paldies jāsaka jūtūbei, darbu sāku ar apkopi, rūsas noņemšanu un diega ievēršanu. Varbūt kādam šie video noderēs un iedvesmos noslaucīt putekļus no kādas skaistules.  Draugi zin, ka man patīk senas lietas ar vēsturi, it īpaši apbur šo šujmašīnu izcilā kvalitāte un grācija. Lielisks instruments kādus vairs neražo mūsdienās.

Singer

_______________________________

Pirmie mēģinājumi bija labot drēbes un vēlāk jau darināt lietas.  Šajā attēlā var redzēt manu šūšanu prasmes izaugsmi un tēla attīstības evolūciju (resnais Blobijs pārtapa par Betiju). Es sev tagad uzsitu pa plecu un saku: “Malacis!”. Pelnīti, jo pašmācības ceļā. Šķībi, greizi, ar vati pildīti, neveikli sadrākalēti – sākums nav diezko skaists.

Evolūcija

3_Betijas pie spogula

_______________________________

Zelta rokas 2013.  Man par pārsteigumu, vēl tagad decembrī dzirdu cilvēku atsauksmes par šo konkursu. Esmu izbrīnīta, cik daudzi lasa “Ievas māju” Startēju ar saviem ādas nēģiem un  kategorijā rotaļlietas dabūju balvu.

Negi_zelta rokas 2013

_______________________________

Ir nauda Jūnijs 2013. Zīmēju portretus žurnālam un pavisam nesaistīti nēģi ar iekļuva tā lapas pusēs. Ir nauda negi Ir nauda vaks Ir nauda portreti

_______________________________

Šūšanas darbnīca Lielvārdē. Uzaicinājums septembrī vadīt  nodarbības rotaļlietu darbnīcā bija negaidīts. Šādam pagodinājumam jāsaka liels paldies Ingai, kura atrada mani caur šo blogu. Gāja vareni jauki, darinājām pirkstu lellītes un kabatas draugus, šujot gan ar rokām, gan ar antīkajām šujmašīnām ko biju paņēmusi līdzi.

Lielvarde darbnica

_______________________________

“Laukiem būt!” konkurss. Augusta sākumā veselu nedēļu pēc savas dzimšanas dienas (jā, it īpaši pirmajā dienā nebija viegli) pavadīju iedvesmojošos kursos Rembatē, tik iedzvesmojošos, ka laikam uzrakstījās labs biznesa plāns par dizaina rotaļlietām. Ar Uldi 7. oktobrī dalījām pirmo otro vietu. Detalizētāks aparaksts šeit. Liels atspēriens tālākai darbībai. Un kā man patīk šis sauklis “Laukiem būt!”
finalisti

LLKC prezentacija_Foto E.Pundure

Tāds neliels kopsavilkums un ir vēl tik daudzi citi notikumi. Dzīve piespēlē pavisam negaidītus pavērsienus, kurus nemaz nevar ieplānot.
Vēlu Jums neparastu Jauno 2014!

Svītrotais krēsls

Šis ir viens no tiem darbiem, kuru varu izsvītrot no savas to-do listes. Sēdēja ilgi man uz kakla, tad bija nopirkusies veca krāsa, tad vienkārši citi svarīgāki darbi. Dažreiz pats ilgākais ir nobriest un sagatavoties darbam, arī visa novākšana. Pati krāsošana ar kompresoru diezgan ātra, izmantoju matētu, baltu alkīda emalju.

kresls svitrainais 5

kresls svitrainais 3

kresls svitrainais 4

kresli

Pēc 8 mēnešiem

Uz manas istabas palodzes aug divi augi – dāvināts potētais kaktuss un manis pirktā soleirolija (Soleirola Helexine), kuru iegādājos veikalā “Depo” kopā ar soleirolijai līdzīgu augu ar daudzām oranžām odziņām (Nertera Granadensis). Man pašai bija interesanti pārlūkot vecos ierakstus un apskatīt kā augi izskatījās iestādot. Odziņu augs netika līdzi soleirolijas augšanas tempiem un drīz vien padevās.

Soleiroliju iesaku kā istabas augu, jo vienmēr augs ir piesātināti zaļā tonī cauru gadu, aug arī patumšā telpā, tikai jāatceras katru dienu nedaudz apliet, ko kā rituālu daru no rīta pēc gultas saklāšanas. Es pati viņu saucu par virzu, jo nevaru atcerēties vārdu soleirolija un, teikšu godīgi, arī izrunāt. Būs laikam jālatvisko kāds angļu valodas nosaukums, jo vārdu ir daudz un interesanti: baby’s tears, angel’s tears, mind-your-own-business, peace-in-the-home, pollyanna vine, polly prim, mother of thousands, and the Corsican curse. Un gluži saukt par virzu arī nepieklājas, jo soleirolija ir nātru dzimtas, bet virza neļķu dzimtas.  Auga nosaukums dots par godu kapteinim Jozefam Francim Soleirolam, kas 19. gs. sākumā kolekcionēja Korsikas augus. Piedodiet draugi, kuriem es netīšām samānījos par nosaukumu.

Mazliet par audzēšanu latviešu valodā šeit.

Pirms:
vannite_2 vannite_3

Un pēc 8 mēnešiem:
virza_vannite

Soleirolija