Rotaļlietas no ādas

Priecīgi varu paziņot, ka manis darinātās rotaļlietas (nēģus, kuri māk piesūkties un Garročus, kuriem patīk visus samīļot) var apskatīt un iegādāties veikalā “Riija”  Tērbatas ielā 6/8, Rīgā.
Daudz laika paiet viņus darinot, beigās esam tā sadraudzējušies,  ka žēl ir šķirties. Brīvā laika nodarbe sāk lēnām virzīties tālāk, turpināšu strādāt.

Billijs zilais tuvplans

Billijs zilais

Negi kopa

garrocis 2 prieksa krasu korekcija

negi kopa

negis_1500px ar gaisaku fonu

Advertisements

Gumijas, kas dzēš

Tiekot pie linoleja griežamajiem asmeņiem, nagi niezēja iemēģināt. Pirmās cieta dzēšgumijas un no kurām tapa mazi zīmogi. Vilšanās bija linolejā, jo izrādījās pārāk ciets vai asmeņi par neasu, bet dzēšgumijas un speciālās zīmogu gumijas ņem labi. Rozā “Milan” dzēšgumija ir daudz drupenāka, tādēļ labāk iesaku “Maped” ražojumu.

Nazīšus griešanas var iegādāties “M6” vai “Zīmulī un Otā”, dzēšgumijas jūs jau zināt kur meklēt.

Lai iegūtu skaistāku nospiedumu krāsu iesaku uzklāt ar kādu sūklīti, savādāk ja mērc uzreiz krāsā, tā iekļūst ari rieviņās un zīmējums izplūst.

Te nu rezultāts, tapa apsveikuma kartiņas Lieldienām.

Lieldienu_kartina
Lieldienu_kartina_materiali
Lieldienu_kartina

Lieldienu_kartina_suklis

Lieldienu_kartina_peleka

Lieldienu_kartina_haki Lieldienu_kartina_haki tuvplans

Publikācijas

Viena no šī gada apņemšanās bija mest kautrību pie malas un aizrakstīt Deko žurnāla redaktorei, ka vēlos uzzīmēt kādu bildi. Tā nu atbilde bija pozitīva un tapa 2013. gada Februāra un Aprīļa numuriem pa bildei.

Deko_Februaris

“… viegls, mīļš un vari iegulties ar trušu pūku izoderētā aliņā, salūtu skatīties. “
Teksts Inga Gaile, raksts “Apsolītā zeme” februāra numurā.

Deko_Aprilis

“Šis jautājums varētu šķist nepiedienīgs. Mēdzam dzīvot ar attieksmi: „Kad pienāks mans laiks, tad es nomiršu. Ģimene, draugi mani apglabās. Kā būs, tā būs.” It kā veltīgi par to raizēties, vai ne? Eksistenciālista Veidenbauma nostāja par vairs-neeksistēšanu ir skaidra: „…galā tak zemē grauž tevi tārps.” Viņam ir taisnība – vai nav vienalga, kādu fontu lieto sēru lentē?
Un galu galā, kam tas viss ir būtiski – aizgājējam vai tiem, kas paliek? Skaidrs, ka palicējiem. Tomēr, ja esi dzīvojis pēc saviem vadmotīviem un dzīvesstila, vai arī tavai aiziešanai nepienāktos būt atbilstošai? Vai aizsaulē mūs būtu jāaizvada vienādi – bezpersoniski?”

Teksts Veronika Dubna, raksts “Pēdējais dizains” aprīļa numurā.